Meteorologi ir nākuši klajā ar atjaunotu septembra prognozi. Viņu dati liecina, ka rudens iesākums būs neparasts, ar laika apstākļiem, kas šim gadalaikam nav raksturīgi.
Pirmais rudens mēnesis var atnest vairākas klimatiskās anomālijas un pat pārsniegt līdzšinējos rekordus.
Sinoptiķi atzīmē, ka ilgtermiņa prognozes var būt ar zināmu kļūdas robežu, taču šoreiz ir liela pārliecība, ka rudens sāksies ar netipiskām parādībām. Pavasaris un vasara jau bija būtiski atšķirīgi no ierastās normas, un septembris, visticamāk, šo līniju turpinās.
Rudens sākuma pārsteigumi
Eksperti brīdina, ka šī mēneša laika apstākļi ne vienmēr priecēs — tie var sagādāt arī nepatīkamus brīžus. Prognozēts ilgstošs lietus periods un neparasti zema gaisa temperatūra, kas rudens pirmajās nedēļās būs īpaši jūtama.
Pēc vasaras beigām Austrumeiropā un tuvējās teritorijās gaidāma strauja atdzišana — termometri rādīs aptuveni astoņus grādus zem vidējā rādītāja. Lietus būs gandrīz ik dienu, un nokrišņu daudzums ievērojami pārsniegs ierasto līmeni.
Līdzīga situācija tiek paredzēta arī valsts dienvidu reģionos, kur papildus spēcīgām lietavām gaidāms brāzmaināks vējš. Īpaši nepatīkams būs neparasti vēsais laiks periodā, ko parasti dēvē par “samta sezonu” — posmu, kad daudzi joprojām dodas peldēties. Sinoptiķi norāda, ka vairākos reģionos varētu tikt uzstādīti jauni nokrišņu daudzuma rekordi visā septembrī.
Tomēr ne visur situācija būs tik drūma. Dienvidu apgabalos iespējams arī siltāks un patīkamāks laiks — vietām gaisa temperatūra rudens sākumā sasniegs 30 grādus, bet Krimā prognozē gandrīz vasaras svelmi. Vienlaikus meteorologi brīdina, ka plūdi, ko izraisa anomāli spēcīgi nokrišņi, atkal var apdraudēt atsevišķus reģionus.
Klimata pārmaiņu ietekme uz dabas parādībām
Katru gadu pārmērīgs mitrums rada nopietnas sekas un ietekmē ainavu un ekosistēmas. Pēdējās desmitgadēs ir novērota vētru biežuma un intensitātes palielināšanās, kas tieši saistīta ar globālajām klimata pārmaiņām un to radītajām laikapstākļu svārstībām.
Jau jūlijā un augustā ilgstošu lietusgāžu dēļ sinoptiķi paredz kritisku ūdens līmeņa celšanos upēs, kas var novest pie plaša mēroga plūdiem. Šādas dabas katastrofas apdraud gan infrastruktūru, gan iedzīvotāju drošību. Piemēram, 2013. gadā Tālajos Austrumos piedzīvoti vieni no smagākajiem plūdiem vēsturē — dažu dienu laikā nolija trīs mēnešiem atbilstošs nokrišņu daudzums, appludinot simtiem apdzīvotu vietu un radot milzīgus ekonomiskos zaudējumus.
Šis piemērs spilgti parāda, kā dabas procesi spēj radikāli mainīt ierasto ainavu un iedzīvotāju ikdienu. Zemes zinātņu speciālisti aktīvi pēta šīs norises, cenšoties prognozēt to attīstību un mazināt radītos zaudējumus. Īpaši bīstami ir zemes nogruvumi, kas kalnainos un paugurainos apvidos bieži seko pēc plūdiem. Ar ūdeni pārsātinātas augsnes zaudē noturību, radot papildu riskus.
Eksperti brīdina, ka riska teritoriju skaits ar katru gadu pieaug, tāpēc nepieciešama stingrāka uzraudzība un mērķtiecīgi preventīvie pasākumi. Pēdējos gados pieaugušais nokrišņu daudzums un intensitāte ir satraucošs signāls par nepieciešamību pārskatīt esošās aizsardzības stratēģijas pret plūdiem un zemes nogruvumiem.
Īpaši sarežģīti laikapstākļi Austrumeiropā
Hidrometeoroloģijas centra jaunākās prognozes rāda, ka vairākos Austrumeiropas reģionos gaidāma neparasti zema temperatūra, kas apvienosies ar spēcīgām lietavām. Šāds meteoroloģisko faktoru kopums var radīt sarežģītus apstākļus, kas pastiprina plūdu un nogruvumu draudus.
Šādas klimata anomālijas, kas tieši ietekmē ainavu un ekosistēmas, prasa, lai ārkārtas dienesti strādātu paaugstinātas gatavības režīmā. Sniega kušanas kalnos, ilgstošu lietusgāžu un reljefa īpatnību kombinācija veido neparastus dabas katastrofu attīstības scenārijus, kuru novēršanai nepieciešama koordinēta rīcība.
Pētījumu nozīme drošības nodrošināšanā
Sauszemes parādību un to ietekmes uz vidi izpēte ir būtiska, lai savlaicīgi prognozētu riskus un nodrošinātu efektīvu sabiedrības aizsardzību. Šāda informācija palīdz gan plānot infrastruktūras attīstību, gan sagatavoties iespējamām dabas katastrofām.
